Nāc, pievienojies! Atjaunosim baznīcu sākotnējā izskatā!

Nāc, pievienojies! Atjaunosim baznīcu sākotnējā izskatā

Aktuāli.

15.03.2017: Rūjienas Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskā draudze izsludina cenu aptauju

Vēsture.

Vēsture. Tā ir pasaules dievišķā vadība uz Dieva jau sen noteikto mērķi, tie ir cilvēki, notikumi, likumsakarības, gada skaitļi, cipari un noteikta vēsts, kas aiz tiem stāv. Vēsture, šī vārda izcelsme saistīta ar vārdu „vēsts”. Kādu vēsti mums pauž 1263. gads? Protams, katram rūjienietim ir jābūt zināmam, ka šis gadskaitlis ir Rūjienas Sv.Bērtuļa baznīcas, atļaušos sacīt, dzimšanas gads. Kāds ir sacījis nezināt vēsturi ir tas pats, kas nezināt, kas ir tavs tēvs un māte. Mēs nevaram zināt visu, protams, kauns nav nezināt, bet negribēt uzzināt. Tātad 1263. gads, Rūjienas baznīca, senākā taustāmā vēstures liecība, lai arī ne vairs oriģinālajā izpildījumā.

Vēsts.

Kādu vēsti tā pauž? Ir skaidri redzams – Augšāmcelšanos. Tāpat kā Rūjiena – ugunīs ārdītā (sk. Gunārs Ziema, „Rūjiena – ugunīs ārdītā”), tā arī baznīca. Grauta, sagrauta, dedzināta un postīta, bet vienmēr augšāmcēlusies. Skaista liecība Jēzus vārdiem: „ … un elles vārtiem to nebūs uzvarēt” (Mt.16, 18). Pat ja dievnams nopostīts, tomēr draudze dzīva. Tas arī ir patiesais dieva nams – draudze (gr.val. ekklesia – Dieva aicinātu cilvēku kopība ārpus grēka piesātinātās pasaules; sanāksme). Patiesā baznīca nav mūros vai torņos, bet kā apustulis Pēteris saka, tie ir cilvēki. „Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.” (1.Pēt.2, 5). Baznīca, kā Mārtiņš Luters ir sacījis, „ir avis, kas dzird sava Gana balsi”. Tie ir Kristum ticīgie, kas Tēvu pielūdz Garā un patiesībā (Jņ.4, 23), kas kā pats Jēzus var pulcināt ļaudis zem klajas debess, zem daudzdzīvokļu namu logiem (kā daudzi Rūjienieši nesen to par pārsteigumu piedzīvoja), bet neiebilst ja to var darīt krāšņā templī. Jēzus nevērsās pret tempļiem un dievnamiem, bet gan pret to apgānīšanu un to padarīšanu par tirgus laukumu, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kas kļuvuši par naudas pelnīšanas un tenkotāju kopā pulcēšanās vietu. Jēzus nepriecājās, kad pravietoja par Jeruzalemes tempļa nopostīšanu, drīzāk Viņa vārdos bija skumjas un nožēla. Dievnamam ir jākalpo par Viņa Tēva namu, kurā tiek godā celts Viņa svētais Vārds un sludināta augšāmcelšanās vēsts.

Dievnami.

Pirmie kristieši pulcējās templī un sinagogās, arī pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi. ”Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Ap.d.5, 42). Drīz, kad kristiešu kopiena sāka nošķirties no jūdiem izcēlās lielas kristiešu vajāšanas un par pirmo kristiešu dievnamiem nereti tapa katakombas, vientuļas lauku nomales, alas u.c. Par kristiešu dievnamiem, kā kulta celtnēm mūsdienīgā izpratnē varam sākt runāt tikai laikā pēc t.s. Konstantīna edikta 313.gadā, kad kristieši pamazām varēja iznākt no „pagrīdes”. Pirmās tipiskās baznīcu celtnes veids bija bazilikas (no gr.val. „ķēniņa nams”), kur kristieši varēja pulcēties kopā.

Vai bez tā nevarēja iztikt? Noteikti varēja. Bet tam, kurš reiz pabijis dievnamā, klusībā, vienatnē vai kopībā, tas būs izjutis, ka tā ir vieta gluži kā ārpus pasaules, pāri laikam stāvoša, sakrāla. To nevar salīdzināt ar Dieva lūgšanu lielveikalā, futbola laukumā vai kultūras nama skatuves. Dievnamam ir kaut kas īpatns, tikai viņam vien piederošs. Te cilvēks izjūt savu niecīgumu iepretim Dieva majestātiskumam. Nav jābūt lielai katedrālei, lai to piedzīvotu. Pietiek ar kapelu, kas savā vienkāršībā un askētismā pārliecina vairāk nekā pasludināti vārdi par Dieva svētumu. Svētums nav mūros, tas ir tajā, kas iekš šiem mūriem tiek svinēts. Katrā pilsētā, katrā lielākā apdzīvotā vietā mūsu senči ir cēluši dievnamus. Pilsēta bez dievnama šķiet nedzīva, tajā kaut kas it kā pietrūkst. Cilvēki senatnē sacentušies, kurā ciemā baznīca būs krāšņāka, kurā tornis augstāks, zvans skanīgāks. Tā bija visas sabiedrības lieta. Kopējs darbs. Sabiedrība un draudze bija kopā un draudze ir sabiedrība. Visi kopā. Tā cēla arī Rūjienā. 1263. gads. Vēsture vēstī, ka Rūjienas dievnams ir bijis lielākais, skaistākais un krāšņākais Vidzemē ārpus Rīgas. Arī viens no vecākajiem.

Tornis.

Kristus ir augšāmcēlies! Ne tikai ar sludinātiem vārdiem Dievs to mums šodien pavēstī, bet arī caur mūriem, caur akmeņiem. „Bet Viņš (Jēzus) atbildēja: “Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.” (Lk.19,40). Postīta un augšāmcelta, tāda ir Rūjienas dievnama vēsture (lasi: vēsts). Tomēr pie pēdējās augšāmcelšanās krāšņuma, pilnīgumam ir kaut kas pietrūcis. Tornis.

Ir skaidrs, ka draudzes locekļi uz kuru pleciem balstās dievnama uzturēšana to nevar „pacelt”. Bet mēs rūjienieši taču gribam torni. „Mācītāj, saki kad Rūjienas baznīcai atkal būs tornis?”, ik pa laikam izskan jautājums. Nu mums ir iespēja. Vai to varam? Domāju, ka kopā darot jā. Pirms vairākiem gadiem netālajos kaimiņos Kārķos uzcēla dievnamu. Tas ir daudz vairāk. Tas bija daudz grūtāk, bija daudz šķēršļu, nebija vēlamās pretim nākšanas, nebija nekā, tomēr kārķēnieši to „pacēla”. Vai Rūjienieši „pacels”? Lielā mērā, tas atkarīgs no mums pašiem – rūveniešiem. Ir dažas iestrādes. Rūjienas draudze domājot par rītdienu, konkrēti par jumta seguma nomaiņu tuvākajā nākotnē ir pasūtījusi projektu, jāsaka gan bez torņa un ar skārda segumu. Tehniskais jumta projekts vien izmaksāja vairāk kā 4000 eiro. Bet lai dievnamam uzliktu torni un vēsturisko dakstiņu jumtu projekts būtu jāpārstrādā, bet tādus līdzekļus draudze nevar atļauties. .

Privilēģija un nasta.

Mīļie Rūjienieši! Mācītāji nāks un ies, bet dievnams vienmēr paliks Rūjienā. Vai gribam to redzēt cēlu, ar torni pret debesīm, kas norāda cilvēka dzīves patieso mērķi? Tad jānāk visiem talkā. Ziedojumu vākšanu torņa celtniecībai neorganizē draudze, bet tiek organizēta caur biedrību Rūvenietis. Gribu piebilst, ka dievnami, kas kādreiz tika celti, lai kalpotu draudzei, tagad ir sākuši kalpināt pašu draudzi. Proti, draudzei neatliek dažkārt ne par ko citu domāt, kā tikai par dievnama uzturēšanu. Lieki piebilst, ka valstiski nekāda palīdzība dievnamu uzturēšanai netiek piešķirta. Tas ir 100% uz draudzes locekļu pleciem. Līdzīgi tas ir Rūjienā. Lai netecētu ūdens uz galvas, mitrums nesūktos pa baznīcas mūriem uz augšu un tos nebojātu u.t.t.u.t.j.p., tad draudze, protams, izvēlas lētākos un pašus vienkāršākos risinājumus. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja sabiedrības līdzdaļa Rūjienas dievnama torņa un jumta celtniecības projektā nebūs pietiekoša, tad tuvākajā nākotnē draudze būs spiesta meklēt lētāko risinājuma iespēju dievnama jumta nomaiņai. Daudziem noteikti būtu žēl, ka tik ilgi lolotais rūjieniešu sapnis atkal tiktu attālināts par 30 – 40 gadiem.

Patriotisms.

Sešus gadus esot rūjienietis, esmu dzirdējis stāstus par izdaudzināto rūjieniešu patriotismu pret savu pilsētu. Tad laiks uzsaukumam: „Saņemsimies savas pilsētas patrioti!” Rūjienas Sv.Bērtuļa draudzes dievnams ir visas pilsētas vizītkarte. Tas ir pirmais vēsturiski nozīmīgākais un senākais piemineklis, kas vēstī, ka Rūjienieši ir varējuši. Vai var arī šodien …… ? Kādu vēsti nodosim nākamajām paaudzēm? Ko par šodienu pavēstīs Rūjienas dievnams? Patriotisms nav vārdos, bet spējā ziedoties. Cik vajadzētu saziedot? Šobrīd galējā summa nav zināma, bet ja dievnamam gribētu uzklāt tikai jaunu skārda pagaidu jumta segumu, bez torņa, tad tas vien pēc līdzšinējiem aprēķiniem un tirgus cenām izmaksātu nedaudz vairāk, kā 100 000 eiro. Daudz. Patiešām, mēs stāvam liela izaicinājuma un reizē iespējas priekšā. Lai arī mācītāja tiešie pienākumi nav nodarboties ar baznīcu torņu celtniecību, tomēr būšu atvērts jebkuriem konstruktīviem ierosinājumiem, piedāvājumiem un padomiem, kā arī sabiedrības jautājumiem. Lai Dievs mums palīdz!

Mācītājs Edijs Kalekaurs

Biedrība RŪVENIETIS Rūjiena Valdemāra iela 5-1    LV 4240

Reģ. Nr. 40008160812

Konts Swedbank  AS  LV21HABA0551028615997

ar norādi- Baznīcas tornim

P.s. Biedrībai “Rūvenietis” VID ir piešķīris sabiedriskā labuma guvēja statusu.

Sīkāka informācija pa tel. 26381413 (Līga Siliņa) vai www.rujiena.lv