Diakonijas darbs

Diakonijas darbs Rūjienā

Diakonijas darba vadītāja Dzintra Jansone

Rūjienā diakonijas darbu pastāvīgi veic un par to atbild diakonijas darba vadītāja Dzintra Jansone.

Dzintras darbalauks pamatā ir ar draudzes locekļu vecāko paaudzi. Viņa veic mājapmeklējumus, kur pārrunu kārtībā konstatē attiecīgā draudzes locekļa vajadzības un problēmas. Tās ir dažādas – gan medicīniska rakstura, gan sociālas. Viņai bieži ir nācies griezties pēc palīdzības pie sociālā dienesta vadītājas Apšes kundzes par naudas pabalstiem un malkas iegādi. Iespēju robežās tiek palīdzēts. Savukārt Rūjienas slimnīcas mediķi nekad neatsakot savu padomu un palīdzību.

Dzintrai darbā ļoti daudz palīdz viņas atbalsta grupa, kuras pārstāvji dzīvo Kalnakrogā, Pārupē, pansionātā “Rūja”, paziņojot, kuram radušās problēmas.

“Ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” 1. Jāņa 4:11

Dzintras Jansones vīzija diakonijas darbā:

  • pēc iespējas vairāk darbā iesaistīt jaunatni,
  • izveidot aizlūgšanas grupas SVSAC “Rūja”, slimnīcā, pilsētā ar mācītāju,
  • mācītājam – garīgā aprūpe,
  • jaunatnei – dalīties savstarpējā dzīves pieredzē ar vecāko paaudzi, no tās iegūstot labākās atziņas,
  • sociālā aprūpe,
  • medicīniskā aprūpe.

Kas ir diakonija?

“Diakonija”, kā zināms, cēlusies no grieķu vārda diakonia, kas parasti tiek tulkota kā kalpošana, bet darbības vārds diakonein – kalpot. Lietvārds diakonos – kalps.

Visā Jaunajā Derībā “diakons” kopumā minēts aptuveni 100 reižu. Kalpot nozīmē pabarot izsalkušo, padzirdināt izslāpušo, pievērsties svešiniekam, apģērbt kailo, palīdzēt slimniekam un apciemot cietumnieku. Saskaņā ar šiem pantiem, kalpot nozīmē rūpēties par citiem, veicot konkrētus darbus. Kalpošanas mērķis ir palīdzība līdzcilvēkiem, kuri nonākuši miesīgās vai sociālās grūtībās. Ir būtiski atcerēties, ka diakonijas jēdziena lietojums aptver tikai daļu no daudz vispusīgākas kalpošanas izpratnes. Jo Jēzus, kurš nenāca, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu (Mk. 10:45), mums atklāj, ka dzīvei kopumā jābūt kalpošanai.

No Diakonijas preambulas, kas apstiprināta LELB 19. Sinodē:

  • Diakonija ir kalpošana.
  • Diakonija ir Baznīcas rūpes par cilvēku visā tā veselumā: par garu, dvēseli un miesu.
  • Diakonija ir Baznīcas esamības aspekts un tās darba neatņemama sastāvdaļa. Savstarpēja kalpošana draudzē dara iespējamu Baznīcas kalpošanu sabiedrībā.

Diakonija Latvijā

Šobrīd diakonijas darba lauks ir ļoti plašs visā Latvijā. Tas ir vērsts uz četrām galvenajām darbības jomām.

  • Dzīves eksistenciālo materiālo vajadzību nodrošināšana.
  • Saskarsme un kopība.
  • Dvēseļu kopšana.
  • Veselības aizsardzības un aprūpes darbs.

Kopš 1994.gada Latvijā darbojas LELB Diakonijas Centrs, kas izstrādā un īsteno LELB diakonijas koncepciju, pārrauga, koordinē un konsultē diakonijas darbu prāvesta iecirkņos un draudzēs, kā arī organizē un vada Baznīcas mēroga projektus.

Draudžu diakoniju uzmanības lokā ir gan draudžu locekļu aprūpe, gan sadarbība ar pašvaldībām, valsts un sabiedriskām institūcijām, palīdzot ikvienam, neatkarīgi no ticības un konfesionālās piederības.

“… kalpojiet cits citam mīlestībā!” Gal. 5:13 b

Ieskats diakonijas darba struktūrā

Praktiskā palīdzība:

Drēbju kamerās trūcīgie iedzīvotāji bez atlīdzības var saņemt lietotas drēbes un apavusZupas virtuves apgādā tuvākās apkārtnes trūcīgākos iedzīvotājus ar pārtiku Dažas draudzes savos īpašumos iekārtojušas nelielus pansionātus, kuros tiek aprūpēti vecie un vientuļie draudžu locekļi.

Saskarsme:

Talsu draudzē iekārtots Krīzes centrs sievietēm un bērniem. Tas nodrošina diennakts aprūpi, kā arī psihologa un pēc vajadzības arī citu speciālistu konsultācijas sievietēm un/vai bērniem, kuri cietuši no vardabības ģimenē vai kuriem citu apstākļu dēļ nepieciešama uzturēšanās Krīžu centrā. Daudzviet tiek organizēts mājapmeklējumu dienests. Tā darbinieki apmeklē draudzes vecos un vientuļos locekļus un apkārtējos iedzīvotājus mājās, lai sniegtu gan praktisku palīdzību mājas darbos, gan garīgu atbalstu. Grupu darbs. Aizvien populārākas un pieprasītākas draudzēs kļūst atbalsta un pašpalīdzības grupas dažādām mērķauditorijām: jaunajām māmiņām, bezdarbniekiem, pensionāriem u.c.

Garīgā aprūpe:

Kristīgā uzticības telefona grupas. Aizlūgumu grupas. Kapelānu darbs slimnīcās un pansionātos. Šobrīd kapelas iekārtotas piecās Rīgas slimnīcās, Ogres slimnīcā “Saulstari”, Valmierā un citur.

Veselības aprūpe:

Ārstu grupas sniedz bezmaksas konsultācijas un veic elementāras medicīniskas procedūras.