Maleahijas grāmata 3:19-24

19 Jo redzi, nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs kā rugāji, un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni, saka Tas Kungs Cebaots, un neatstās no viņiem pāri ne saknes, ne stiebrus!
20 Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi.
21 Jūs samīsit bezdievīgos, jo viņiem būs kļūt par pīšļiem zem jūsu kājām tai dienā, kuru Es būšu nolicis, saka Tas Kungs Cebaots,
22 atcerieties Mozus, Mana kalpa, likumus, ko Es viņam kādreiz pavēlēju izveidot visa Israēla labā Horeba kalnā kopā ar visiem likumiem un tiesām.
23 Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena.
24 Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem, lai Man nebūtu jānāk un nebūtu jāapkrauj visa zeme ar Savu lāstu smagumu!”

Romiešiem 15:4-13

4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.
5 Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā Kristū Jēzū,
6 lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
7 Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu.
8 Es gribu sacīt: Kristus ir kļuvis par kalpu apgraizītajiem Dieva patiesības dēļ, lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus,
9 lai citas tautas slavētu Dievu par Viņa žēlastību, kā ir rakstīts: tāpēc es Tevi slavēšu tautu starpā un dziedāšu Tavam Vārdam.
10 Un citur: priecājieties, jūs tautas, kopā ar Viņa tautu.
11 Un vēl: slavējiet To Kungu, pasaules tautas, un uzgavilējiet Viņam, visi ļaudis!
12 Arī Jesaja vēl saka: nāks Isaja atvase un celsies kāds, lai valdītu pār tautām, uz Viņu tautas liks savu cerību.
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.

Mateja evaņģēlijs 11:2-10

2 Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem
3 un lika Viņam sacīt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?”
4 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: “Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:
5 akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.
6 Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas.”
7 Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba?
8 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.
9 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis.
10 Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt.

 
Iepriekšējā svētdiena mūs vadīja tādā tēmā kā pasaules gals. Mēs domājām par iemesliem kādēļ pasaule iet bojā, un uzlūkojām sabeigtas cilvēka un Dieva attiecības – šo te attiecību apokalipsi. Līdzīgi ari cilvēku savstarpējās attiecibas ir kā pasaule, kas vai nu zeļ un plaukst, vai pārvēršas kā izkaltis tuksnesis un iet bojā. Mēs uzlūkojām šo vēsti, ka Dievs savā piedošanā nes cilvēkiem jaunu pasauli, bet ne automātiski visiem un visam, bet tiem, kas izšķiras nomirst grēkam un neticībai, lai piedzimtu ticībai un debesīm. Līdzīgi arī cilvēku attiecībās ir iespējama jauna atdzimšana, bet pie noteikuma, ka cilvēki ir gatavi nomirt vecajam, lai piedzimtu jaunajam. Šķīstīšanās laiks arvien ir mūsu durvju priekšā. Nevajag gaidīt zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, lai izsijātu savas attiecības ar Dievu un līdzcilvēku.

Šodien mēs tiekam vadīti tādā tēmā kā gaidīšana un šaubas.

Gaidīšana.

Ikviens cilvēks kaut ko, vai kādu gaida savā dzīvē. Gaidīti notikumi un cilvēki ir saistīti ar cerībām uz visu to labāko, negaidīti…tie vienmēr nāk negaidīti. (Kāds cilvēks atceras kādu gaidīšanu, reiz, savā dzīvē. Viņš gaidīja atbildi no ārstiem saistībā ar savu plaušu rentgenuzņēmumu. Ierodoties uz tikšanos viņam paziņoja, ka viņam ir atklāts plaušās audzējs – vēzis. Atnākot uz otro tikšanos viņam pateica, ka ir bijuši sajaukti rentgenuzņēmumi. Gaidot to visu viņa izjūtas bija tik dažādas!)

Arī Adventa laika kopīgā noskaņa ir gaidīšana. Kristus piedzimšanas notikuma gaidīšana. Tas nav tas pats, kas datuma gaidīšana. Tā ir notikuma gaidīšana, un gaidot šo notikumu arī cilvēkā kaut kam ir jānotiek. Šķīstīšanas. Citās ticīgo kopībās šis laiks tiek pavadīts noteiktā iekšējā klusumā un gavēnī. Šis nav salūtu un paceltu šampanieša glāžu laiks. Šis ir laiks pētīt savus raksturus, garastāvokļus, modeļus kā mēs uzlūkojam kādas lietas un reaģējam uz tām – kā pasaulīgi cilvēki, vai garīgi cilvēki. Šis ir laiks domāt par to kā mēs ieskatīsimies Kristum acīs, kas nāks tiesāt debesis un zemi, eņģeļus un cilvēkus. Vai Kristus ieskatoties mūsu acīs redzēs tur Savu atspulgu, jeb milzīgu mūsu pašu Ego atspulgu!? Advents ir nopietnu pārdomu laiks, kam jānoved pie noteiktam izmaiņām mūsos. Šķīstīšanās. Ikvienam nākotnē ir divas iespējas. Lūk, viena – 19 Jo redzi, nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs kā rugāji, un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni, saka Tas Kungs Cebaots, un neatstās no viņiem pāri ne saknes, ne stiebrus! Un lūk, otra – 20 Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi. Tas viss saistās ar gaidīšanu.

Šaubas.

Ikviens cilvēks kaut ko, vai kādu gaida savā dzīvē. Gaidīšanu arvien pavada zināmas šaubas. Dzīve liekas laimīga, vai nelaimīga atkarībā no tā ko cilvēks ir, vai nav sagaidījis. Še jautājumi – “bet ja nu” – tie mūs laiku pa laikam moka! Arī pēdējais Vecās Derības pravietis Jānis Kristītājs, būdams cietumā, sūta savus mācekļus, jo pats nespēj aiziet, lai uzdotu vienu svarīgu jautājumu, iespējams vissvarīgāko visā viņa atlikušajā dzīvē. No atbildes uz to ir tik ļoti atkarīgs viss viņa dzīves kopsavilkums – vilšanās, vai piepildījums. 2 Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem 3 un lika Viņam sacīt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?” Patiesībā maz ticams, ka Jānis Kristītājs šaubītos par Kristu, bet šis jautājums esot vairāk domāts Jāņa Kristītāja mācekļiem. Un tomēr atbilde ir domāta arī pašam Jānim Kristītājam. 4 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: “Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: 5 akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 6 Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas.” Vai ticīgajam šaubas vispār drīkst būt? Vai tas ir pareizi? Lutera Akadēmijas rektors Reinhards Slenczka teica tā – “Pie patiesas ticības piederas arī patiesas šaubas. Šaubas ir sātana kārdinājums. Kur nav ticības, tur sātanam nav ko kārdināt.”  Daudzi svētie ir sūdzējušies par šaubām ticībā. Mozus, Jona, Ābrahāms, Sāra, Caharija. Arī māte Terēze no tām ļoti cieta. Tomēr šobrīd viņa ir kopā ar Dievu Debesīs. Viņas ticība un darbi viņu pavadījuši šai ceļā. 6 Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas – Saka Kristus.

Ko mēs īsti gribam?

Kristus ir tas, kas apgaismo mums mūs pašus un šo dzīvi. Vai cilvēkam vispār gribas gaidīt Kristu? Tas ir labs, ne tikai adventa, bet arī visas dzīves jautājums. Jo tas nozīmē gaidīt Viņu komplektā ar visu to, ko Viņš ir teicis. Vai pasaulei, gadījumā, negribas gaidīt Kristu kā mazu, bezpalīdzīgu zīdaini, kas vēl neko nespēj pateikt, un lai tā paliek mūžīgi mūžos!? Pāvils raksta – 4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību. 5 Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā Kristū Jēzū, 6 lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu. 7 Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu. Nav noslēpums, ka ir cilvēki nāk pie Kristus, lai uzlabotu savu veselību, finanses, dzīves līmeni. Un ja vēl varētu tikt debesīs, tad vispār būtu brīnišķīgi! Tur jau tā lieta – un ja vēl … debesis TAM visam klāt! Ko cilvēks īsti vēlas no Kristus? Vai, lai Kristus strādā cilvēka labā, vai lai Kristus dziedina cilvēka dvēseli? Aizver savas acis un ticībā uzlūko Kristu pie Krusta asiņojam. Nesteidzies. Ko tu lūgtu no Viņa šai pēdējā brīdī?

Tagad lūdz to. Āmen.